Nemo!?
Tests, nekas vairāk. Šis ir vienkāršs teksts, kas it kā izskatās svarīgs, bet patiesībā neko būtisku nepaskaidro. Vārdi plūst viens aiz otra, veidojot teikumus, kuriem ir forma, bet saturs ir drīzāk nejaušs...
Tests, nekas vairāk. Šis ir vienkāršs teksts, kas it kā izskatās svarīgs, bet patiesībā neko būtisku nepaskaidro. Vārdi plūst viens aiz otra, veidojot teikumus, kuriem ir forma, bet saturs ir drīzāk nejaušs. Kaut kur fonā parādās doma par to, ka te vajadzētu būt baigajam tekstam, pilnam ar nozīmi, emocijām un dziļām atziņām, taču realitātē šis ir tikai aizpildījums.
Šeit var pieminēt lietas, kas nav savstarpēji saistītas: krēsls pie loga, kafijas krūze, kas jau sen ir atdzisusi, un pulkstenis, kas tikšķ bez steigas. Vārdi nāk un iet, dažreiz atkārtojas, dažreiz pazūd. Nav sākuma, nav arī īstu beigu, ir tikai teikumu virkne, kas izskatās pietiekami gara.
Kāds varētu domāt, ka šeit slēpjas kāds slepens vēstījums, bet patiesībā tā nav. Tas ir vienkārši teksts teksta pēc. Burti, atstarpes, komati un punkti sadarbojas, lai sasniegtu aptuveni divsimt vārdu robežu. Un, kad tas ir izdarīts, viss ir paveikts – tests ir izpildīts, nekas vairāk.